Mūzika un algoritmi – cik daudz mēs paši izvēlamies, ko klausīties?

Mūzika un algoritmi - cik daudz mēs paši izvēlamies, ko klausīties?

Straumēšanas laikmets ir mainījis veidu, kā mēs klausāmies mūziku. No playlistēm, kas “piemeklē tevi”, līdz automātiski ģenerētiem albumiem pēc tavām vēlmēm – algoritmi ir kļuvuši par neredzamiem mūzikas pavadoņiem mūsu ikdienā. Bet kur beidzas mūsu brīvā izvēle un sākas datu vadīta klausīšanās?

Kā darbojas algoritmi mūzikas platformās?

Spotify, YouTube, Apple Music un citas straumēšanas platformas izmanto sarežģītus algoritmus, lai prognozētu, ko tu gribētu dzirdēt nākamo. Tiek analizēta tava klausīšanās vēsture, iecienītākie žanri, dziesmu garumi, cik ilgi tu klausies konkrētus ierakstus, cik bieži tu pārlēdz vai atkārto dziesmas, kādas playlistes tu veido un pat – kādā noskaņojumā esi dažādos diennakts laikos. Populāri personalizācijas rīki, piemēram, Discover Weekly, Daily Mix vai YouTube Autoplay, tiek veidoti, lai piedāvātu tieši tev pielāgotu, “drošu” muzikālo vidi. Tas ne tikai notur lietotāju ilgāk, bet arī rada ilūziju par nepārtrauktu atklājumu.

Klausītāja paradumu maiņa

Pagājuši tie laiki, kad klausīšanās bija aktīva darbība – izvēlēties kompaktdisku, ielādēt MP3 vai pašam sakomplektēt savu mixtape. Mūsdienās klausīšanās kļuvusi ērtāka, bet arī mazāk apzināta.

Kad mūzika automātiski turpina skanēt, mēs bieži vien nepiefiksējam, ka neesam neko izvēlējušies paši. Playlistes kā “Top 50 Latvia” vai “Viral Hits” kļūst par jauno radio, tikai ar algoritma balsi DJ vietā.

Vai algoritmi ierobežo mūsu muzikālo redzesloku?

Viens no izplatītākajiem algoritmu kritikas punktiem – tie nostiprina mūsu gaumi, nevis paplašina to. Klausies vienu konkrētu žanru – un drīz vien visa tava pasaule kļūst par mūzikas burbuli, kurā nav iekļautas citas skaņas, izņemot to, ko tu jau klausījies.

Agrāk atklājumi notika nejauši – pateicoties draugu ieteikumiem, veikala pārdevējam vai radio DJ programmai. Šodien atklājumi notiek pēc uzvedības modeļiem. Bet vai tas tiešām ir slikti? Vai tomēr tikai citādāks veids, kā piekļūt mūzikai?

Pozitīvā puse – algoritmu spēks un potenciāls

Algoritmi var būt arī mūsu sabiedrotie, ja tos izmanto gudri. Tie spēj izcelt māksliniekus no nišas žanriem, eksperimentālām subkultūrām vai pavisam nelielām valstīm, dodot viņiem iespēju nonākt globālās auditorijas redzeslokā. Viena dziesma var kļūt par virālu skaņu TikTokā vai Spotify playlistē, neatkarīgi no tā, vai tās autors dzīvo lielpilsētā vai nomaļā ciematā. Ja klausītājs pats apzināti veido savas playlistes, meklē jaunumus ārpus “Rekomendēts tev”, seko kurētiem avotiem vai klikšķina uz nepazīstamiem vārdiem – algoritms vairs nav robeža, bet rīks atklājumiem. Tas var kļūt par ieejas punktu mūzikai, ko citādi nekad neatrastu.

Vai cilvēki atkal sāks meklēt “cilvēka izvēli”?

Pēdējos gados pieaug interese par kurētām playlistēm – tās veido īsti cilvēki: blogeri, DJ, žurnālisti, pat draugi ar labu muzikālo gaumi. Arvien lielāku lomu atgūst arī interneta radio stacijas, nišas podkāsti un mūzikas blogi, kas piedāvā personisku un kontekstuālu skatījumu. Šī tendence signalizē vēlmi atgriezties pie cilvēciskā filtra – pie emocijām, stāstiem, garastāvokļiem, kas nav automatizēti. Ne visi vēlas, lai algoritms definē viņu dienu – daudzi atkal izvēlas uzticēties reāliem cilvēkiem ar viedokli, izpratni un sajūtu. Cilvēka izvēle kļūst par vērtību.

Noslēgumā

Algoritmi nav nedz drauds, nedz glābiņš. Tie ir rīks – spēcīgs, bet atkarīgs no tā, kā to izmantojam. Mēs joprojām spējam izvēlēties, klausīties apzināti un meklēt jaunu mūziku ārpus piedāvātā burbuļa. Bet tas prasa uzmanību, laiku un vēlmi klausīties ne tikai skaņās, bet arī sevī.