Latvijā ir tāds paradokss – mūzikas kopiena ir pietiekami maza, lai visi visus pazītu, bet pietiekami liela, lai skandāli izplatītos zibenīgi. Un daži mākslinieki šajā vidē jūtas kā zivis ūdenī.

Andris Kivičs – cilvēks, kuru Latvija nevar ignorēt

Grūti iedomāties Latvijas šovbiznesu bez Andra Kiviča. Bijušais profesionālais basketbolists, kurš 1994. gadā Frankfurtē kļuva par pasaules čempionu strītbolā, deviņdesmito gadu beigās negaidīti pārsēdās no sporta zāles uz skatuves. Ar grupu Z-Scars viņš radīja dziesmas, kas kļuva par neatņemamu Latvijas ballīšu kultūras daļu – “Tu tuvojies sev” joprojām liek cilvēkiem apklust vai dziedāt līdzi, atkarībā no vakara stadijas.

Privātā dzīve kā publisks īpašums

Kiviča dzīve vienmēr ir bijusi tabloīdu iecienītākā tēma. Viņa attiecību vēsture, konflikts ar žurnālistu, kurš publicēja viņa toreizējās draudzenes foto, un 2011. gadā izdotā autobiogrāfiskā grāmata “Mana privātā dzīve – tik atklāti, kā vēl nekad” — tas viss padarīja Kiviču par vienu no pretrunīgāk vērtētajām personībām Latvijas publiskajā telpā.

Vēlāk sekoja realitātes šovs “Kivičs. Pavisam privāti” kanālā STV, kas sasniedza skatītāju rekordus, un dzīve Norvēģijā pandēmijas laikā, kas atkal piesaistīja mediju uzmanību. Kivičs vienmēr ir bijis cilvēks, kurš nevar un negrib palikt ēnā.

No skatuves līdz digitālajai izklaidei

Pēdējos gados Kivičs ir pierādījis, ka spēj pielāgoties jauniem formātiem. Viņš vadīja LuckyLatvian tiešraižu šovu “Iegriez ar Zvaigzni” – labdarības kazino turnīru, kurā 16 Latvijas slavenības sacenšas savā starpā, lai ziedotu laimētās summas labdarībai. Andirs Kivčs sadarbojās ar Luckylatvian – azartspēļu tiešraižu un kazino salīdzināšanas platformu Latvijā, un šī pieredze parādīja, ka robeža starp mūziku, televīziju un digitālo izklaidi Latvijā kļūst arvien plūstošāka.

Intars Busulis – balss, kas šķeļ viedokļus

Intars Busulis ir viens no tiem māksliniekiem, kuru talantu neapšauba neviens, bet kura publiskie izteikumi regulāri provocē karstus strīdus. Pēc uzvaras šovā “Dziesmu karš” viņš kļuva par vienu no atpazīstamākajām balsīm Latvijā, taču sociālajos tīklos Busulis nereti izsaka viedokļus, kas liek daļai fanu sajūsmā aplaudēt un otrai daļai – klusējot atrakstīties.

Tieši šī nespēja būt vienaldzīgam padara Busuli par interesantu figūru. Viņš nav mākslinieks, kas spēlē drošo spēli, un par to viņu var gan cienīt, gan kritizēt.

Dons – provokators ar aprēķinu

Arturs Duboks jeb Dons Latvijas mūzikā ieņem unikālu nišu. Viņa teksti par naudu, varu un seksualitāti ir tālu no tā, ko varētu saukt par tradicionālu latviešu popdziesmu. Kritiķi viņu sauc par seklu, bet Donsa fanu bāze turpina augt – un tas pats par sevi ir atbilde kritiķiem.

Viņa spēja apvienot mūziku ar komercprojektiem un zīmolu sadarbībām ir radījusi jaunu modeli Latvijas mūzikas industrijā, kur mākslinieks vienlaikus ir gan radītājs, gan zīmols.

Aminata Savadogo – citādā

Kad 2015. gadā Aminata ar “Love Injected” stājās uz Eirovīzijas skatuves, Latvija uz brīdi apstājās. Tā nebija tradicionāla latviešu Eirovīzijas dziesma – tā bija kaut kas pilnīgi cits. Piektā vieta konkursā bija panākums, bet vēl svarīgākas bija diskusijas, ko viņas uzstāšanās izraisīja mājās.

Kā māksliniece ar multikulturālu izcelsmi, Aminata kļuva par neērtu jautājumu katalizatoru – kas ir latviešu mūzika un kam ir tiesības to definēt? Viņas atbilde bija vienkārša: laba mūzika pieder visiem.

Kāpēc kontroverses ir vajadzīgas

Ir viegli nosodīt skandālus, bet patiesībā tieši pretrunīgās personības Latvijas mūziku dara dzīvu. Bez viņiem mēs klausītos tikai drošas melodijas un lasītu tikai pieklājīgas intervijas. Mākslinieki, kas provocē, liek mums formulēt savu viedokli – un tas ir vērtīgāk nekā pasīva klausīšanās.

Latvijas mūzikas nākotne noteikti piederēs tiem, kas nebaidīsies izraisīt neērtus jautājumus. Un, spriežot pēc pašreizējās ainas, tādu mākslinieku mums netrūkst.